"Kremerata Baltica spēle tā, it kā katra nots būtu cilvēka dzīve: jūs to bieži nedzirdat."
– Normans Lebrehts
Grammy balvu ieguvušais kamerorķestris Kremerata Baltica, kuru 1997. gadā dibināja slavenais vijolnieks Gidons Krēmers, tiek uzskatīts par vienu no Eiropas ievērojamākajiem starptautiskajiem ansambļiem.
Maestro Krēmers ar nolūku izvēlējās jaunus, entuziasma pilnus mūziķus, lai novērstu "orķestrīta" risku, kas piemeklē daudzus profesionālus orķestrantus.
Kremerata Baltica mākslinieciskajai personībai būtiska ir radošā pieeja programmēšanai, kas bieži vien sniedzas ārpus galvenā virziena un ir izraisījusi tādu komponistu kā Arvo Perta, Gijas Kančeli, Pētera Vaska, Leonīda Desjatņikova un Aleksandra Raskatova darbu pasaules pirmatskaņojumus.
Kopš dibināšanas Kremerata Baltica ir spēlējusi vairāk nekā 50 valstīs, uzstājoties 600 pilsētās un sniedzot vairāk nekā 1000 koncertu visā pasaulē.
Orķestra plašais un rūpīgi izvēlētais repertuārs tiek parādīts arī neskaitāmos izslavētos ierakstos. Tā Mečislava Veinberga darbu albums ECM tika nominēts 2015. gada Grammy balvai, tā Šostakoviča klavierkoncertu ar Annu Vinnitskaju ieraksts ieguva ECHO Klassik 2016 balvu. Veinberga 2. un 21. simfonijas ieraksts, kas ir apvienots piedzīvojums ar Birmingemas pilsētas simfoniskais orķestris un Mirga Gražinytė-Tyla saņēma Gramofona balvu 2020. gadā.
Koronavīrusa ierobežojumu dēļ 2020. gadā orķestris kā ierasts nevarēja satikties, mēģināt, uzstāties koncertos un apceļot pasauli. Taču dalībnieki, dzīvojot dažādās valstīs, nezaudēja vēlmi muzicēt un sagādāt cilvēkiem prieku.
Lietuvā dzīvojošie Kremerata Baltica dalībnieki tur sāka gatavot programmas un uzstāties ar koncertiem, bet Latvijā dzīvojošie – Latvijā un Igaunijā. Tas deva sākumu Kremerata Lithuanica un Kremerata Lettonica.
Kremerata Baltica kalpo arī kā medijs, lai dalītos ar Gidona Krēmera bagātīgo māksliniecisko pieredzi ar jauno paaudzi un vienlaikus veicinātu un iedvesmotu Baltijas mūzikas un kultūras dzīvi.
