Gidons Krēmers

Gidons Krēmers

Gidons Krēmers – vijolnieks, Kremerata Baltica dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs 

No visiem pasaules vadošajiem vijolniekiem iespējams tieši Gidons Krēmers var lepoties ar visneparastāko karjeras ceļu. Krēmers dzimis 1947.gada 27.februārī Rīgā, Latvijā. Būdams tikai četrus gadus vecs, viņš uzsāka mācības vijoļspēlē pie sava tēva, Radio simfoniskā orķestra mūziķa,  un vectēva - bijušā Berlīnes simfoniskā orķestra solista un ievērojama vijoļspēles pasniedzēja.

Septiņu gadu vecumā viņš sāka mācīties Emīla Dārziņa Mūzikas skolā, kur strauji progresēja, un sešpadsmit gadu vecumā saņēma Latvijas Republikas Pirmo Balvu. Divus gadus vēlāk Krēmers uzsāka mācības pie Dāvida Oistraha Maskavas Konservatorijā. Gidons Krēmers triumfējis daudzos nozīmīgos  konkursos, piemēram, 1967.gadā Karalienes Elizabetes Konkursā Briselē, 1969.gadā Monreālas Starptautiskajā Mūzikas konkursā kā, arī ieguvis 1.vietu gan 1969. gada Paganīni konkursā Dženovā, gan 1970. gada Čaikovska starptautiskajā konkursā Maskavā.

Gidons Krēmers ir izveidojis un saglabājis pasaules mēroga reputāciju kā viens no oriģinālākajiem un pārliecinošākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Viņš ir uzstājies uz gandrīz visām nozīmīgajām pasaules koncertzāļu skatuvēm, muzicējis kopā ar gandrīz visiem pazīstamākajiem Eiropas un Ziemeļamerikas orķestriem un diriģentiem pēdējā pus gadsimta laikā.

Gidona Krēmera repertuārs ir neparasti plašs un pārsteidzoši daudzveidīgs. Tas iekļauj sevī gan visus Klasiskos un Romantisma skaņdarbus vijolei, gan tādu divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimta komponistu kā Berga, Heinces un Štokhauzena mūziku.

Tāpat viņa interpretācijā dzirdēti vairāku šī laika Krievijas un Austrumeiropas komponistu skaņdarbi, starp kuriem daudzi bijuši pirmatskaņojumi vai veltīti tieši Gidonam Krēmeram. Viņa vārds saistāms ar tādu komponistu kā Alfrēda Šnitkes, Arvo Pērta, Gijas Kančelli, Sofijas Gubaidulinas, Valentīna Silvestrova, Luidži Nono, Edisona Deņisova, Ariberta Reimana, Pētera Vaska, Džona Adamsa, Viktora Kisina, Maikla Nīmana, Filipa Glāsa, Leonīda Desjatņikova un Astora Pjacollas vārdiem, tādējādi saviem klausītājiem piedāvājot interpretāciju, kas ne tikai ciena jau esošās tradīcijas, bet arī veido jaunas laikmetīgās mūzikas tendences.

Droši var teikt, ka neviens cits tāda mēroga starptautiski atzīts solists nav ieguldījis tik daudz pūļu laikmetīgo komponistu darbu atskaņošanā un popularižēšanā kā to darījis tieši Gidons Krēmers.

Gidons Krēmers ierakstījis un izdevis vairāk kā 120 mūzikas albumus.

Vairāki no tiem ieguvuši prestižas balvas par neatkārtojamo interpretāciju. Atzinību sarakstā iekļauti tādi apbalvojumi kā Grand prix du Disque, Deutscher Schallplattenpreis, Ernst von Siemens mūzikas balva, Federālais Krusts par nopelniem, Premio dell’ Accademia Musicale Chigiana, Triumph Prize (Maskava, 2000), Unesco balva (2001), Saeculum Glashütte Original Musik Festspiel Preis (Drēzdene, 2007), Rolf Schock balva (2008), Apbalvojums par mūža ieguldījumu Mūzikā Stambulas mūzikas festivālā (2010), Una Vita Nella Musica – Artura Rubinšteina balva (Venēcija, 2011).

2016.gadā Gidons Krēmers saņēma nozīmīgo Japānas Mākslas asociācijas balvu Praemium Imperiale, ko mēdz dēvēt par Nobela prēmiju mūzikā.

1997.gadā Gidons Krēmers nodibināja kamerorķestri Kremerata Baltica, kas sevī iekļauj izcilus triju Baltijas valstu  – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mūziķus.

Krēmers un Kremerata Baltica devušies tūrēs pa visu pasauli, kāpjot uz pasaules ievērojamāko festivālu un koncertzāļu skatuvēm. Ierakstīti vairāk nekā 25 albumi, sadarbojoties ar tādām izdevniecībām kā Teldec, Nonesuch, Burleske, Deutsche Grammophon un ECM.

2002.gada februārī Gidons Krēmers un Kremerata Baltica saņēma Grammy balvu “Labākais izpildījums” mazo ansambļu kategorijā par ierakstu After Mozart (Nonesuch). Vēlāk tajā pašā gadā, tas pats albums saņēma arī ECHO Klassik balvu.

2014.gadā ieskaņotais albums ar Mečislava Veinberga darbiem 2015. gadā tika nominēts Grammy balvai.

2015.gadā Deutsche Grammophon izdeva New Seasons, kas ietver Gidona Krēmera un Kremerata Baltica ierakstu Filipa Glāsa vijolkoncertam Nr. 2, The American Four Seasons, kā arī Perta, Kančeli un Šigeru Umebajaši skaņdarbus.

2015.gadā kā veltījums Gijas Kančeli 80.dzimšanas dienai tika izdots ieraksts, kurā dzirdams šī gruzīnu komponista skaņdarbs vijolei, stīgu orķestrim un perkusijām Chiaroscuro, kā arī viņa darbs Twilight divām vijolēm un stīgu orķestrim (solo Gidons Krēmers un Patricija Kopatchinskaja). Abi ieraksti ieguva pasaules atzinību un sasniedza vispasaules klausītājus vien pāris nedēļas pēc albumu izdošanas.

2016.gada oktobrī Gidona Krēmera 70.dzimšanas dienai par godu Deutsche Grammophon izdeva īpašu un skaitā ierobežotu CD sēriju, kas iekļauj 22 diskus ar pilnīgi visiem Krēmera veiktajiem vijoļkoncertu ierakstiem, kā arī 2 īpašus Kremerata Baltica albumus, kas sevī iekļāva vēl iepriekš neierakstīto Šnitkes Concerto for Three. ECM New Series atzīmēja šo notikumu ar jaunu visu Miečislava Veinberga kamersimfoniju albumu, kas izdots 2017. gada janvārī un ierakstīts kopā ar Kremerata Baltica.

Jāuzsver arī viņa apņemšanās komponista Miečislava Veinberga “atklāšanā”kuram Krēmers pēdējos gados sniedzis īpaši izcilus pakalpojumus. 2019. un 2021. gadā Deutsche Grammophon un Accentus Music izdeva Gidona Krēmera albumus un kopā ar viņu ierakstītus albumus ar Veinberga orķestra un kamermūzikas skaņdarbiem.

2019.gada Veinberga 2. un 21. simfoniju albums tika nominēts Grammy balvai un ieguva neskaitāmas citas balvas.

Gidons Krēmers muzicē uz Nikola Amati 1641.gadā darināta instrumenta. Viņš ir daudzu grāmatu autors, no kurām jaunākā ne-spārnotas domas  tika izdota 2022.gadā uz autora 75.jubileju. Grāmatas tulkotas vairākās  valodās un atspoguļo maestro Krēmera plašo vērienu māksliniecisko un estētisko virsotņu sasniegšanā.